-
500
Viduslaiku sākums
Viduslaiki ir Eiropas vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem. Rietumeiropā tos ievadīja Romas impērijas sabrukums un barbaru valstu izveidošanās 5. gadsimtā, bet noslēdza Renesanse 15. gadsimtā. Viduslaiki bija literatūras atdzimšana. -
750
Ķeltu eposs "Ulādu cikls"
Agrīno viduslaiku literatūrā bieža parādība ir tautas eposs. Piemēram, ķeltu eposs "Ulādu cikls" 7.-8. gadsimtā. -
1100
Aktuāla kļūst "galma mīlestība"
Pa pilīm ceļoja dzejnieki, kas sacerēja mīlas dzeju. Ne tik izplatīta kā reliģiskā literatūra, taču visai daudzveidīga bija laicīgā literatūra. XI gs. aktuāla kļuva "galma mīlestības" tematika, īpaši romāņu valodās un grieķiski. Viduslaikos populāra bija arī ceļojumu literatūra, kurā bija aprakstītas tālas zemes (bieži vien apraksti bija pārspīlēti vai nepatiesi). -
1100
Franču eposs "Dziesma par Rolandu"
Viens no klasisko viduslaiku literatūras žanriem ir varoņeposs, piemēram, franču eposs "Dziesma par Rolandu". Varoņeposa centrā ir varonis, kas sevī iemieso sava laika ētiskos ideālus, un, tā kā tolaik norisinājās jaunu valstu veidošanās, tad centrālais varonis bieži bija īstens patriots -
1135
"Karaļa Artūra un Apaļā galda" romānu cikls
Viens no klasisko viduslaiku literatūras žanriem ir bruņinieku romāns, piemēram, "Karaļa Artūra un Apaļā galda" romānu cikls. -
1200
Viduslaiku sākums Latvijā
Latvijā viduslaikus ievadīja Krusta kari 12. gadsimtā. -
1200
Pilsoņu literatūra
Viens no klasisko viduslaiku literatūras žanriem ir pilsētas jeb pilsoņu literatūra, tā parādās vienkāršajā vidē, sākot ar 12. gs., un ir vienkāršāka, reālistiskāka un sadzīvei tuvāka. -
1200
"Romāns par lapsu kūmiņu"
Viens no klasisko viduslaiku literatūras žanriem ir dzīvnieku eposs jeb dzīvnieku romāns, piemēram, "Romāns par lapsu kūmiņu". -
1200
"Romāns par rozi"
Viens no klasisko viduslaiku literatūras žanriem ir alegoriskais romāns, piemēram, "Romāns par rozi"; alegorija viduslaikos bija ārkārtīgi populāra, un to lietoja, lai uzsvērtu daiļdarba morāli. -
1260
Voradžinas Jēkaba hagiogrāfiju krājums "Zelta leģenda"
Voradžinas Jēkaba hagiogrāfiju krājums "Zelta leģenda" sasniedza tādu popularitāti, ka uzskata, ka to lasīja vairāk nekā Bībeli. -
1308
"Dievišķā komēdija"
Viens no izcilākie viduslaiku rakstniekiem bija Dante Aligjēri. Mūža beigās viņš uzrakstīja savu izcilāko darbu „Dievišķā komēdija”. Tajā Dante stāsta, kā romiešu dzejnieks Vergilijs viņu ieved dievišķā pasaulē. Dante iziet cauri deviņiem elles lokiem, deviņām šķīstītavas (dvēseles attīrīšanas) telpām un nonāk paradīzē, kur satiek savu jaunības mīlestību Beatriči. Tas, ka cilvēcīga mīlestība tiek salīdzināta ar dievišķo, viduslaikos bija uzdrīkstēšanās. -
1387
„Kenterberijas stāsti”
Otrs izcilākais viduslaiku rakstnieks bja Džefrijs Čosers. Viņa izcilākais darbs ir „Kenterberijas stāsti”, kurā rakstīts par svētceļniekiem, kas dodas uz Kenterberijas katedrāli, un katrs no viņiem turp un atpakaļceļā izstāsta divus stāstus. Ja agrāk līdzīgos stāstos ceļinieki apcerēja tikai ticības lietas, Čosera darbā viņi runā par savu ikdienas dzīvi. Tas ir 24 stāstu krājums, kas tika sarakstīts no 1387. līdz 1400. gadam. -
1400
Renesanses rašanās
Par pamatu jaunajam laikmeta kļuva atziņa, ka cilvēks ir visu vērtību mēraukla. Jauno domāšanu ietekmēja kultūra, ģeogrāfiskie atklājumi, reformācija un nacionālo valstu izveidošanās. Renesanses laikmets bija pirmais, kas atvēlēja cilvēkam noteicošo vietu. -
1400
Izglītības attīstība
Kopš 14. gs. Eiropā strauji pieauga universitāšu skaits, kur īpaša uzmanība tika pievērsta antīkai literatūrai, filozofu sacerējumiem, diskusiju mākslai un latīņu valodai. Renesanses laikā skolās izglītības pamatus apguva praktiski visi augstākā un vidējā slāņa bērni. Tomēr 80% eiropiešu joprojām dzīvoja laukos un pārsvarā bija analfabēti. Visspilgtāk renesanses kultūra uzplauka Itālijā, kur agrais kapitāls veidojās visagrāk un visstraujāk un kur bija saglabājies antīkais mantojums. -
1400
Renesanse Itālijā
Visspilgtāk renesanses kultūra uzplauka Itālijā,Krusta karu laikā Itālija bija kalpojusi par atbalsta un apgādes bāzi tāpēc auga Itālijas pilsētnieku skaits un labklājība. Jauno apstākļu ietekmē mainījās uzskati. Itālija lepojās ar Romas kultūru. Tās zinātnieki sāka iedziļināties antīkajos rakstos, ieviest zinātnē latīņu valodu, cildināt sengrieķu un seno romiešu sabiedrības organizāciju. Itālijas renesanse ietekmēja arī citu zemju kultūras attīstību. -
1452
Uzsāk pirmās grāmatas iespiešanu
Pirmā iespiestā grāmata bija Bībele divos sējumos. Lappuses papildināja mākslinieka gleznoti ornamenti. Rindiņas bija vienāda garuma. 15. gs. 60 gados ilustrācijas arī sāka iespiest ar tehnikas palīdzību. 16. gs. sākumā ieviesa lappušu numerāciju. Jau 50 gadus pēc Gūtenberga izgudrojuma Eiropā darbojās 270 spiestuves. (Attēlā Gūtenberga bībele, kas glabājas Ņujorkas publiskajā bibliotēkā.) -
1456
J.Gūtenbergs nodrukāja bībeli
No tā laika Eiropā strauji sāka izplatīties grāmatu iespiešanas māka. Pasaulē iekārtoja tipogrāfijas un bibliotēkas strauji pildījās grāmatām. Pēc 24 gadiem Eiropā bija jau 111 tipogrāfijas.
Tamdēļ arī baznīca pakāpeniski sāka zaudēt savu ietekmi skolās un zinātnē. Tieši pateicoties jaunajām teksta pavairošanas iespējām, 15. gs. otrā pusē humānisma idejas sāka izplatīties ārpus Itālijas. -
1486
Džovani Piko "Svinīgā runa par cilvēka cieņu"
Itāļu filozofs Džovani Piko, pateicoties viņa sarakstītajam traktātam par cilvēka cieņu, kā arī ap 900 citiem rakstiem un tēzēm, tiek uzskatīts par Renesanses vēstnesi, bet minēto traktātu nereti dēvē arī par Renesanses manifestu. -
1500
Vācijā top pirmās avīzes
Avīžu apjoms bija 4-8 lpp. -
1509
Roterdamas Erasms izdod "Muļķības slavinājums"
"Muļķības slavinājums" dēvēts par pirmo ievērojamāko jaunlaiku satīru, Erasms Roterdamietis, izcilākais ārpusitālijas Renesanses domātājs un rakstnieks savā darbā asprātīgi un kodolīgi izzobo gan visiem laikiem un visām tautām raksturīgus netikumus, gan arī sava laika nejēdzīgās tradīcijas, absurdās situācijas un pastāvošos trūkumus, vienlaikus sniegdams plašu ieskatu cilvēces vēsturē. -
1516
Tomass Mors sarakstīja sacerējumu "Utopija"
Sacerējumā aprakstīta iedomāta sala, uz kuras dzīvo ideāla sabiedrība. -
1550
Renesanse Vācijā
Renesanses kultūru Vācijā ietekmēja asās sociālās un politiskās pretrunas, nacionālās un antiklerikālās tendences. -
Pirmais iespiestais darbs Latvijas teritorijā
Pirmais iespieddarbs Latvijas teritorijā tika izdots 1588. g. Rīgā dibinātajā Nikolausa Mollīna grāmatu spiestuvē. -
Viljams Šekspīrs uzraksta Hamletu
Viens no izcilākajiem literātiem bija angļu dramaturgs Viljams Šekspīrs. Sarakstījis „Hamletu”, „Karali Līru”, „Romeo un Džuljetu” u.c. darbus."Hamlets" ir traģēdija, kuru viņš uzrakstījis posmā no 1599. līdz 1601. gadam. Hamlets ir viena no pazīstamākajām Šekspīra lugām. Tā ir pati garākā viņa luga. Lugas notikumi norisinās Dānijā, kur princis Hamlets tīko atriebties savam tēvocim Klaudijam, kurš nogalināja Hamleta tēvu, karali, bet pēc tam kāpa tronī un apprecēja viņa māti. -
Renesanse Francijā
Renesanses kultūra Francijā bija aristokrātiskāka. -
Renesanse Anglijā
Anglijā izveidojās renesanses kultūras demokrātiskākais un aristokrātiskākais novirziens -
Migels Servantess uzraksta romānu „Dons Kihots”.
“Dons Kihots” ir spāņu rakstnieka Migela de Servantesa 1605. un 1615. gadā izdots romāns divās daļās. Grāmatas otrā daļa ir pretstats pirmajai daļai. "Donu Kihotu" ir pieņemts uzskatīt par pirmo moderno romānu literatūras vēsturē. Šis romāns bija savdabīgs sveiciens aizejošajai pasaulei, kur valdīja bruņnieciskums. -
Renesanses Spānijā
Humānistiskās idejas Spānijā visspilgtāk izpaudās literatūrā un mākslā
